Pēdējos 15 gados rietumu demokrātijas arvien biežāk pievēršas dzimumu līdztiesības jautājumam. Ja “vecākās” demokrātijās dzimumu stereotipi ir teju izskausti, tad Austrumeiropas valstis šajā jomā valstis būtiski iepaliek.
Lai cīnītos ar Padomju savienības uzspiestām dzimumu lomām Latvijā politiķi piedāvā likumā noteikt dzimumu līdzsvaru lielos valsts uzņēmumos un ratificēja Stambulas konvenciju, tomēr abi šie piedāvājumi raisīja lielas un emocionālas diskusijas sabiedrībā.
Lai noskaidrotu sieviešu lomu Latvijas sabiedrībā un ar kādiem izaicinājumiem sastopas sievietes mēs nolēmām parunāt ar jauno aktīvisti un līderi Evu Kiršteini.
Eva Kiršteine ir organizācijas “Sievietes drošībai” projektu vadītāja, Eiropas Kopienas mesesamkopa.eu līdere, politikas un komercdiplomātijas skolotāja Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā.
Kā Jūs raksturotu sieviešu lomu Latvijas sabiedriskajā dzīvē?
Sieviešu loma mūsu sabiedrībā ir neatsverama un man ir patiess prieks dzīvot tieši šajā sabiedrībā, jo ir virkne valstu, kur sievietēm ir liegts veidot sabiedrisko dzīvi. Tā kā no juridiskā un tiesiskā viedokļa Latvijā tiešām viss ir kārtībā. Atcerēsimies, kapašos Latvijas pirmsākumos mūsu Satversmē tika nostiprinātas arī sieviešu tiesības vēlēt un būt ievēlētām, kas tobrīd nebija kaut kas pašsaprotams.
Toties ir aspekti, kuri ļoti negatīvi ietekmē sieviešu līdztiesību. Ja agrāk mēs runājām tikai par to, kā savienot darbu un ģimeni, tad mūsdienās jādomā par darba, ģimenes un sabiedriskās dzīves savienošanu. Latvijā sievietes var mierīgi strādāt un piedalīties sabiedriskajā dzīvē, bet joprojām sabiedrībā valda priekštats, ka sievietēm vairāk jārūpējas par ģimeni nekā vīriešiem, kas realitātē ir kā papildus darbs un tas kavē sieviešu iesaisti pilsoniskajās aktivitātēs.
Pēdējā laikā Latvijā ir vērojams progress attiecībā uz sievietes lomu sabiedrībā, pakāpeniski pazūd stereotipu domāšana. Tā kā mēs noteikti ejam pareizajā virzienā.
Kādus lielākos izaicinājumus sievietes sastop, mēģinot ietekmēt politiskos un sabiedriskos procesus?
Izaicinājumu ir daudz, bet tie slēpjas dziļi sabiedrībā. Kā minēju, no juridiskās puses Latvija darījusi daudz arī starptautisko institūciju spiediena dēļ. Lieta, kura Latvijā pamatīgi klibo ir vardarbības uz dzimimu pamata izmeklēšana un sodīšana. Nākamā lieta, kurai obligāti jāpievērš uzmanība ir ģimene, skolas un universitātes. Ir nepieciešams jau bērnības audzināt, ka visi ir vienlīdzīgi neatkarīgi no dzimuma. Ģimene ir visgrūtāk regulējamā joma, jo tieši ģimenēs notiek visvairāk dzimumu balstītā vardarbība, kā arī šo dzimumā balstītu lomu ieaudzināšana.
Vēl viens izaicinājums ir dzimumu lomu stereotipi sabiedrībā. Mēs visi esam dzirdējuši tādas frāzes kā “sieviešu vieta”, vīrieša darbs u. c. Diemžēl arī politikā sievietēm jācenšas divreiz vairāk, lai tiktu sadzirdētām un jāsaskaras ar dažiem komentāriem par izskatu. Piemērs – kad apstiprināja Evikas Siliņas valdību, tad apspriestākais temats bija tieši Siliņas kundzes ģērbšanas stils un, ka viņa labi izskatās saviem gadiem, nevis premjeres profesionālās kvalitātes. Par vīriešiem šādus komentārus mēs gandrīz neredzam. Tāpat, ja publiski aktīvas sievietes ir uzstājīgas, tad uzreiz paradās komentāri, ka viņa esot iedomājusies par sevi par daudz vai cenšas izcelties. Savukārt, ja vīrietis ir uzstājīgs, tad sabiedrība šo apbalvo.
Pati Latvijas Saeima ir ļoti muskulīna vide. Sievietes daudz biežāk pārtrauc nekā vīriešus un sievietes iegūst mazāk vērtīgus amatus. Sievietes daudz biežāk vada kultūru, izglītību un labklājību, bet daudz mazāk ekonomiku un finanses, aizsardzību un iekšlietas. Šis norāda uz pastāvošajām dzimumu lomām, respektīvi- sievietes iz zinošākas labklājības un izglītības jautājumos, savukārt vīrieši- ekonomikā un drošībā. Sieviešu vieta ir visur, tāpat kā vīriešu vieta.
Runājot par politiku, agrāk pat bija vērojama tendence, ka sievietes kandidātes bija daudzreiz biežāk svītrotas vēlēšanu listēs, tagad tas ir sastopams būtiski retāk. Viens no risinājumiem varētu būt liegt iespēju svītrot kandidātus, atstājot iespēju likt plusus.
Gribētu precizēt – Latvijā situācija ar dzimumu līdztiesību nav slikta, mūsu parlamentā 1/3 daļa ir sievietes, divas augstākās valsts amatpersonas ir sievietes, taču vienmēr jācenšas vairāk.
Kāpēc, Jūsuprāt, sieviešu līdzdalība ir svarīga Latvijas attīstībai?
Tas nav stāsts tikai par Latvijas attīstību, tas attiecas pilnīgi uz visām valstīm. Jo vairāk cilvēku ir profesionāli un sabiedriski aktīvi, jo vairāk pārtikuša ir valsts. Šeit svarīgs ir arī konkurences aspekts. Parasti sabiedrībā vīriešu un sieviešu īpatsvars ir teju vienāds, bet, ja piemēram, sabiedrībā ir izteikts izglītotu un ietekmīgu vīriešu pārsvars, tas nozīmē, ka uz vadošiem amatiem varēs pieteikties tikai vīrieši, kuru, atkal, ir puse sabiedrības. Savukārt, ja visi dzimumi ir vienlīdz ietekmīgi un izglītoti, tad arī sievietes var papildināt šo konkurenci, kas noteikti veicinās labāko rezultātu.
Īpaši aktuāls jautājums ir valsts aizsardzība. Ja arī sievietes iesaistās valsts aizsardzībā, tad tīri matemātiski sanāk, ka valsti aizsargā divreiz vairāk cilvēku, kā arī kopējā sabiedrības gatavība ir lielāka. Ikvienam ir jāzin un jāspēj sevi pasargāt, kā arī cīnīties par valsts brīvību.
Vai Jūs uzskatāt, ka ir pietiekami daudz iniciatīvu, kas atbalsta sieviešu aktīvu iesaisti sabiedriskajās aktivitātēs?
Kopumā Latvijā ir diezgan daudz iniciatīvu, bet, protams, var arī vairāk. Manuprāt, tagad īpaši trūkst iniciatīvu, kuras stimulētu lielāku sieviešu iesaisti valsts aizsardzībā. Trūkst arī aktivitāšu, kuri ir vērsti veicināt sieviešu līderību. Es pati strādāju mentoru programmā, mums ir līderes no Kanādas un citām attīstītām valstīm. Pēc savas pieredzes varu apgalvot, ka sievietes saskaras ar līdzīgām problēmām, tāpēc svarīgi stiprināt šos atbalsta mehānismus gan viedaudžu starpā, gan nododot un iedrošinot jautās sievietes. Tāpat svarīgi ir attīstīt šo iniciatīvu turpinātību. Šīs iniciatīvas darbojas kā projekti un tiem ir konkrēts laika rāmis. Es uzsvēru, ka jādomā par to, ka šos projektus padarīt par ilgākām un jāveicina komunikācija starp dažādām sieviešu iniciatīvām. Bet, protams, bez lielāka publiskā finansējuma to nav iespējams panākt.
Tā pat, ļoti svarīgi ir šajos jautājumos iesaistīt visu sabiedrību, tai skaitā vīriešus, kas būtiski trūkst Latvijā. Šeit kā labs piemērs ir starptautiskā ANO iniciatīva HeForShe.
Viena no Labklājības ministrijas iniciatīvām, kura ir vērsta uz dzimumu vienlīdzību ir ar likumu noteikt, ka lielo uzņēmumu vadībā jābūt dzimumu līdzsvaram. Kā Jūs vērtējat šo iniciatīvu un vai nesaredzat tajā riskus godīgai konkurencei?
Tas ir diskutabls jautājums, ir gan plusi un mīnusi. Kvotas ir īstermiņa rīks, lai sasniegtu kvantitatīvus mērķus. Tas ir diezgan iedarbīgs. Bet vienlaikus liek uzdot jautājumus par kvotu izmantošanas godīgumu – “vai mēs pieņemam darbā sievietes tikai tāpēc, ka viņa ir sievietes?”. Latvijā netrūkst sievietes ekspertes, bet bieži diskusijās aicinām piedalīties vīriešus, jo viņi ir sabiedrībā atpazīstamāki. Tāpēc kvotas, manuprāt, jāievieš uz noteiktu laiku. Jo, lai iekļūtu uzņēmuma valdē, par ko arī runā Labklājības ministrija, jāiziet noteikta hierarhija – sākumā jāvada nodaļa, tad departaments un tikai tad cilvēki ievēlējas uzņēmuma valdē. Šī iniciatīva šo ceļu padarītu vieglāku un ātrāku.
Kādi vēl soļi būtu sperami, lai palielinātu sieviešu pārstāvību lēmumu pieņemšanas procesos?
Pirmā lieta, kas jāizdara ir darbs ar sabiedrību. Šeit es atkal runāju par darba un ģimenes savienojumu. Ja sievietei sabiedrība uzspiež ģimenes lomu, tad sieviete automātiski kļūst mazāk konkurenspījīga karjerā un sabiedriskajā dzīvē. Pašlaik Latvijā arī vīrieši var paņemt bērna kopšanas atvaļinājumu, bet te mēs saskaramies ar citu promlēmu – cik daudz ir to vīriešu? Ir gadījumi, kad vīriešiem ir bail iet pie saviem vadītājiem un prasīt bērna kopšanas atvaļinājumu, jo šo vīrieti var “apsūdzēt vīrišķības trūkumā”.
Tas, kas arī palīdzētu cīnīties ar stereotipiem ir Valsts aizsardzības dienesta attiecināšana arī uz sievietēm. Tas noteikti lauzīs priekštatu par sieviešu vājumu un nespēju būt daļai no bruņotajiem spēkiem.
Kā Jūs vērtējat esošos sieviešu atbalsta tīklus Latvijā?
Tā ir ļoti svarīga joma. Ir zināmi gadījumi, kad sievietes izturas pret sievietēm daudz stingrāk nekā pret vīriešiem. Attīstot šos kopīgos tīklus, mēs sapratīsim, ka mēs neesam ienaidnieces viena otrai, bet gan palīgs un atbalsts. Atbalsta tīklu virsmērķis ir palīdzēt viens otram un prasīt šo palīdzību.
Man ir patiess prieks, ka tieši pēdējos pāris gados sieviešu atbalstu tīkls aug. Šajā jomā aktīvi jau sen darbojas Centrs “Marta”. No jaunākiem gribu atzīmēt “Sievietes drošībai”, “Sieviešu sadarbības tīkls”, “Riga Techgirls”, “Women4Cyber” utt.
Kādi iedvesmojoši piemēri sieviešu līderībā Latvijā jums nāk prātā?
Man ir vesela liste ar spēcīgām un profesionālā sievietēm līderēm, šādu sieviešu ir ap 100. Protams, nevienam nav noslēpums, ka spēcīgāka sieviete līdere Latvijas vēsturē ir mūsu valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, viņa ir spēcīga ne vien Latvijā, bet arī starptautiski. Evika Siliņa arī ir atzīmēšanas vērta. Antoņina Bļodone, kura ieņem visaugstāko amatu Latvijas bruņotajos spēkos un viņa ir pirmā sieviete Latvijas vēsturē, kura vadīja militāro parādi 18. Novembrī. Baiba Braže strādājusi augstā amatā NATO ietvaros, Katrīna Kaktiņa – pazīstama Latvijas diplomāte, Ieva Tetere – Latvijas SEB vadītāja. Tā kā līderu Latvijā ir daudz un ceru, ka būs arvien vairāk.
Kādu padomu Jūs dotu jaunām sievietēm, kuras vēlas iesaistīties sabiedriskajā un politiskajā darbībā?
Novēlu nebaidīties un uzdrīkstēties. Reizēm par daudz sev jautājam, vai tiešām tā ir mana vieta, vai esmu pietiekami laba. Atbilde ir, JĀ. Kritika ir veselīga, taču jātic saviem spēkiem un mērķiem, lai arī kādi tie būtu. Nebaidies prasīt palīdzību, ja tāda nepieciešama. Pasaulē ir ļoti daudz iedvesmojošu un atvērtu cilvēku, kuri labprāt palīdzēs. Tā pat, palīdzi arī tiem, kam tas nepieciešams. Ir lielisks citāts no Madeleine Albright: “There is a special place in hell for women who don’t help other women.” To noteikti der atcerēties. Nekad nevar ļauties bailēm un kādiem aizspriedumiem, ja tiecies uz mērķi. Pasaulei ir nepieciešams redzēt, kā spēcīgas un zinošas sievietes sasniedz lielus mērķus. Neviena valsts nevar patiesi uzplaukt un attīstīties, ja tā apslāpē savu sieviešu potenciālu un atņem sev pusi savu pilsoņu ieguldījumu. Sievietēm ir vieta visās vietās, kur tiek pieņemti lēmumi. Sievietes nedrīkst būt izņēmums, to svarīgi atcerēties.