Latgale ir neatņemama Latvijas daļa. Jau vairāk nekā 100 gadus neviens neapšauba tās piederību Latvijai. Tomēr šis zilo ezeru reģions vairākās jomās ir atšķirīgs no “Baltijas Latvijas” – cita dominējoša reliģija, nav izejas pie jūras, mazāka vācu un lielāka krievu un citu austrumu tautu kulturālā ietekme.
Pēc neatkarības atjaunošanas par Latgales attīstības nozīmi Latvijas drošībai gadu desmitiem varēja dzirdēt no katra stūra, īpaši vēlēšanu laikā. Tomēr līdz konkrētiem darbiem politikas veidotāji tā arī nav tikuši un Latgale joprojām būtiski atpaliek no citiem Latvijas novadiem teju visos rādītājos.
Šajā reizē mēs nolēmām parunāt ar uzņēmēju un Daugavpils domes deputātu Igoru Aleksejevu par to, kas traucē Latgalei attīstīties, vai tie ir iekšējie Latgales iemesli, vai nacionālā līmeņa iemesli.
Sāksim no svarīgākā – kāds ir daugavpiliešu pašreizējais un īstais noskaņojums par notiekošo gan valstī, gan arī starptautiskajos jautājumos? Vai pēc 24. februāra rīta un vēlāk ir notikušas būtiskas pārmaiņas daugavpiliešu viedoklī par Latviju, Ukrainu, austrumu kaimiņiem un Eiropas Savienību?
Diemžēl, zināmo iemeslu dēļ tagad visa Latvija ir sašķelta un Daugavpils kā neatņemama Latvijas sastāvdaļa arī. Šobrīd mēs noskaidrojam attiecības, kuras 30 gadus tika ignorētas. Daugavpils ir vienmēr bijusi pilsēta, kura rāda labu piemēru kā dažas etniskās grupas sadzīvoja kopā, un iedzīvotāju vislielākā vēlme arī turpmāk dzīvot mierā multikulturālā sabiedrībā. Šobrīd ir svarīgi, lai mēs visi kopā meklētu risinājumus, kā stiprināt valstiskumu, savstarpējo sapratni un vienotību.
Tagad mums visiem ir ļoti svarīgi atcerēties kopīgās vērtības un censties mazināt šķelšanās, kas radusies gan vēstures, gan mūsdienu notikumu dēļ.
Daugavpils ir unikāla ar savu multikulturālo vidi, un tā var kļūt par piemēru, kā dažādu tautību un kultūru cilvēki var veiksmīgi sadzīvot, sadarboties un veidot vienotu kopienu. Lai to panāktu, ir nepieciešama gan valsts, gan pašvaldības, gan sabiedrības iesaiste. Ir svarīgi veicināt dialogu starp dažādām kopienām, veidot izglītības un kultūras programmas, kas uzsver dažādību kā vērtību, kā arī stiprināt valstiskumu un pilsonisko līdzdalību.
Kādi ir galvenie iemesli, kas veicina Latgales ekonomisko atpalicību salīdzinājumā ar pārējiem Latvijas reģioniem?
Diemžēl, vairāku gadu garumā valsts līmeņa politiķi uzskatīja, ka no Daugavpils līdz Rīgai ceļš ir īsāks nekā no Rīgas uz Daugavpili. Šāda attieksme ir radījusi situāciju, kurā Latgale ilgstoši ir atstāta novārtā, un tas ir viens no galvenajiem iemesliem mūsu reģiona ekonomiskajai atpalicībai.
Pirmkārt, Latgalei trūkst kvalitatīvas transporta un ceļu infrastruktūras, kas būtiski ierobežo reģiona pieejamību un investīciju piesaisti. Dzelzceļa savienojumi un ceļi ar pārējiem Latvijas reģioniem un kaimiņvalstīm bieži ir novecojuši vai nepietiekami attīstīti.
Otrkārt, stereotipu dēļ, Latgale bieži tiek uzskatīta par atpalikušu un problemātisku reģionu, kas negatīvi ietekmē investoru un tūristu interesi. Rezultātā privātās un publiskās investīcijas Latgalē ir daudz zemākas nekā citos reģionos. Tas attiecas gan uz rūpniecības attīstību, gan uz pakalpojumu sektoru un inovāciju veicināšanu.
Treškārt, augsts bezdarba līmenis, izglītības un profesionālās apmācības trūkumi veicina emigrāciju. Ekonomisko iespēju trūkuma dēļ cilvēki, īpaši jaunieši, pamet Latgali, lai meklētu darbu Rīgā vai ārvalstīs. Tas samazina darbaspēka pieejamību un reģiona demogrāfisko potenciālu.
Tomēr šobrīd ir pienācis laiks šo plaisu starp reģionu un valsts centru pārvarēt, un tam nepieciešama cieša sadarbība ar valsts līmeņa politiķiem. Mums ir jāpierāda, ka Latgale nav tikai reģions ar problēmām, bet gan iespēju zeme, kurā var ieguldīt un veidot nākotni. Lai to panāktu ir aktīvi jāstrādā, lai uzlabotu dialogu ar Saeimas deputātiem, ministrijām un citām valsts institūcijām. Tikai kopīgiem spēkiem mēs varam nodrošināt, ka Latgale saņem tai pienākošos uzmanību un atbalstu.
Vai esošā valsts politika ir pietiekama, lai mazinātu Latgales reģionālo nevienlīdzību? Kādi uzlabojumi būtu nepieciešami?
Lai gan pastāv vairāki valsts un Eiropas Savienības atbalsta mehānismi, Latgales reģions joprojām saskaras ar būtiskiem izaicinājumiem, piemēram, augstāku bezdarba līmeni, zemākiem ienākumiem un infrastruktūras nepilnībām.
Pirmām kārtām jāpalielina atbalsts vietējiem uzņēmējiem, lai veicinātu jaunu darba vietu radīšanu. Tas ietver gan subsīdijas, gan nodokļu atvieglojumus.
Otrkārt, nepieciešami lieli ieguldījumu infrastruktūras uzlabošanā – tādā veidā Latgale kļūs pievilcīgāka gan iedzīvotājiem, gan investoriem. Tagad reģionā notiek industriālā parka ALTOP būvniecība, bet protams, tas neatrisinās visas ekonomiskas problēmas.
Treškārt, jāmaina izglītības sistēma, jāpalielina piekļuve mūsdienīgām izglītības programmām un jāattīsta profesionālās apmācības centri, kas atbilst reģiona darba tirgus vajadzībām. Šodien sanāk tā, ka pēc skolas mūsu bērni brauc uz Rīgu, un lielākā daļa pēc universitātes jau neatgriežas Latgalē.
Un kā Latgales iedzīvotājs uzskatu, ka valsts līmenī būtu vairāk jāizceļ Latgales kultūras un tūrisma potenciālu ar mērķi veicināt reģiona ekonomisko attīstību un nostiprinātu piederības sajūtu vietējiem iedzīvotājiem.
Mūsu kā pašvaldības uzdevums ir aktīvi sadarboties ar valsts institūcijām un Eiropas Savienības fondu pārvaldītājiem, lai šos jautājumus risinātu un panāktu ilgtspējīgu reģiona attīstību.
Vai Eiropas Savienības finansējums tiek pietiekami efektīvi izmantots Latgales reģiona attīstībai?
Eiropas Savienības finansējums Latgales reģiona attīstībai tiek izmantots ar mainīgiem panākumiem, un ir vairāki pozitīvi piemēri, kas liecina par šī finansējuma nozīmīgumu.
Šobrīd visspilgtākais piemērs, protams, ir industriālā parka ALTOP būvniecība. Šim projektam mums izdevās saņemt gandrīz 17 milj. eiro. ES finansējums ir palīdzējis uzlabot infrastruktūru, tostarp ceļus, ūdensapgādes sistēmas un sabiedrisko telpu labiekārtošanu, kas ir būtiski iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai.
Bet vēl daudz kas ir jāizdara. Vēl ir daudz momentu, kur nepieciešama efektīvāka pieeja un rūpīgāka plānošana. Viena no galvenajām problēmām ir nepietiekama projektu ilgtspējas nodrošināšana. Bieži vien trūkst stratēģiska skatījuma uz to, kā finansētās iniciatīvas varētu darboties ilgtermiņā, nodrošinot pastāvīgu ieguvumu reģionam arī pēc finansējuma perioda beigām.
Turklāt nepieciešams lielāks atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai, jo daudziem vietējiem uzņēmumiem trūkst zināšanu un resursu, lai piesaistītu ES finansējumu un veiksmīgi realizētu projektus. Ir jāveido konsultāciju un atbalsta centri, kas palīdzētu uzņēmējiem labāk izprast pieejamās iespējas un sagatavot kvalitatīvus projektus.
Visbeidzot, jāuzlabo komunikācija un sadarbība starp pašvaldībām, uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām, lai efektīvāk izmantotu pieejamo finansējumu. Dažkārt projektu ieviešana cieš no koordinācijas trūkuma vai pārlieku birokrātijas, kas palēnina attīstības procesus.
Kā politiskā pārstāvniecība nacionālajā un pašvaldību līmenī ietekmē Latgales attīstības plānus un prioritātes?
Latgales, tāpat kā jebkura cita reģiona attīstība, sākas ar skaidru vīziju un spēcīgu vadību. Politiskā pārstāvniecība nacionālajā un pašvaldību līmenī ir līdzīga komandas dinamikai lielā uzņēmumā – bez saskaņotas sadarbības un kopīga mērķa izpratnes progress ir ierobežots. Es vienmēr esmu ticējis, ka izcili līderi ne tikai reaģē uz problēmām, bet arī rada risinājumus, kas maina spēles noteikumus. Latgales politiķiem būtu jāuzņemas šī loma.
Nacionālā līmeņa politiķiem ir jābūt stratēģiskajiem arhitektiem, kuri nosaka reģiona prioritātes un nodrošina nepieciešamo resursu piesaisti. Viņu uzdevums ir ne tikai izstrādāt plānus, bet arī radīt vidi, kurā šie plāni kļūst par realitāti.
Savukārt pašvaldību līmenī svarīga ir ikdienas izpilde. Šeit politiķi ir līdzīgi izpilddirektoriem, kuri nodrošina, ka lielās stratēģijas tiek pārvērstas konkrētos projektos, kas ietekmē cilvēku dzīves. Pašvaldību vadītājiem jābūt pietiekami drosmīgiem, lai eksperimentētu ar jauniem risinājumiem, un pietiekami elastīgiem, lai pielāgotos, kad nepieciešams.
2016. gadā ir izveidota Latgales SEZ, kuras atšķirība no citiem SEZ, ka tai nav konkrēti iezīmētas teritorijas. Kā Jūs vērtējat tās darbu un vai tā sasniedza savu mērķus, ņemot vēra, ka ikgadējo investīciju apjoms ir mazāks nekā, piemēram, Liepājas SEZ?
Neesmu iepazinies skaitļos par SEZa mērķiem, cik konkrēti bija nepieciešams piesaistīt investīciju vai jauno investoru. Tāpēc par mērķu sasniegšanu skaitļos jeb piesaistītajās investīcijās šobrīd nevaru spriest, savukārt, ja runājam par tas darbu, tad, protams, man ir savs redzējums par tās darbības efektivitātes uzlabošanu par komunikācijas veidu un informācijas pasniegšanu uzņēmējiem. Uzskatu, ka SEZ ir ļoti labs instruments jaunu investoru piesaistei mūsu reģionā, kuru nepieciešams aktīvi izmantot pārrunas ar potenciālajiem investoriem.
Pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām Daugavpils lidostas projektu izdevās iekļaut Nacionālajā attīstības plānā. Pagāja jau 2 gadi, kādā stāvoklī atrodas šis projekts pašlaik un kad to plāno pabeigt?
Jā, taisnība. Tas bija viens no pirmajiem svarīgākajiem un nozīmīgiem soļiem šī stratēģiskā projekta realizācijai. Uzreiz pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām jaunā domes koalīcija apturēja lidostas projektēšanas līgumu. Man izdevās panākt vienošanos ar domes koalīciju, ka pašvaldība atbalstīs šo projektu tikai pie nosacījuma, ja lidostas projektēšana tiks uzsākta piesaistot tam līdzekļus no valsts finansējuma. Kas man arī izdevās. Šobrīd rit pēdējie darbi lidostas būvprojekta izstrādes pabeigšanai, kuri vairāk skar ietekmes uz vidi procedūru. Neskatoties uz to, ka Latgales reģionam lidosta ir ļoti nepieciešams projekts, protams, esošajos aktīvā kara apstākļos mēs varam runāt tikai par lidostas būvprojekta pabeigšanu, būvniecība netiek apspriesta.
Kādas vēl iniciatīvas būtu nepieciešamas, lai motivētu cilvēkus palikt un veidot karjeru Latgalē?
Būtisks solis ir veidot jaunas darba vietas, kas atbilst mūsdienu darba tirgus prasībām. Atbalsts jauniem uzņēmējiem, inovācijām un vietējām uzņēmējdarbības iniciatīvām palīdzēs radīt konkurētspējīgas darba vietas. Tāpat ir svarīgi atbalstīt jau esošos uzņēmumus, piemēram, ar nodokļu atlaidēm, finansējuma pieejamību un biznesa inkubatoriem, kas palīdz uzņēmumiem augt un attīstīties.
Latgales iedzīvotājiem jābūt pieejamai kvalitatīvai izglītībai un profesionālajām apmācībām, kas ļauj iegūt prasmes, kas nepieciešamas darba tirgū. Jāveicina sadarbība starp izglītības iestādēm un uzņēmumiem, lai radītu konkrētas apmācību programmas, kas atbilst reģiona darba tirgus vajadzībām. Tāpat ir svarīgi veidot stipras sadarbības ar augstskolām, kas piedāvā ne tikai akadēmiskās zināšanas, bet arī praktiskās.
Kā arī ir svarīgi veidot pievilcīgu dzīves vidi, kas ir ne tikai ekonomiski dzīvotspējīga, bet arī patīkama un komfortabla. Tam ir nepieciešamas investīcijas infrastruktūrā, sabiedriskajos pakalpojumos un sociālajos projektos, kas uzlabo dzīves kvalitāti – piemēram, veselības aprūpē, izklaides iespējās un dzīvojamā fonda attīstībā.
Ko Jūs novēlētu Latvijas nacionālā līmeņa politiķiem sakarā ar Latgales attīstības veicināšanu?
Latvijas nacionālā līmeņa politiķiem novēlētu biežāk apmeklēt Latgali, lai personīgi iepazītos ar reģiona vajadzībām, iespējām un cilvēkiem, kas te dzīvo. Ir svarīgi atcerēties, ka Latgale ir neatņemama Latvijas daļa, ar savu unikālo kultūru, vēsturi un potenciālu, ko nepieciešams attīstīt un stiprināt. Aicinu politiķus turpināt mērķtiecīgi ieguldīt infrastruktūrā, uzņēmējdarbības atbalstā un izglītībā, kā arī aktīvāk sadarboties ar vietējām pašvaldībām un iedzīvotājiem. Latgalei ir vajadzīga ne tikai finansiāla, bet arī politiskā un morālā uzmanība, lai reģiona attīstība kļūtu par kopīgu valsts prioritāti.