Latvijas ilgtermiņa attīstībai, kā arī sekmīgai politisko spēku un valdības darba koordinācijai būtu lietderīgi, ka pastāv skaidri noteikti, sabiedrībā saprasti un atbalstīti Valsts attīstības stratēģiskie mērķi, kuru sasniegšanā sabiedrība un visi politiskie spēki varētu piedalīties. Tas varētu būt īpaši lietderīgi daudzpartiju koalīcijas apstākļos, kādi mums objektīvi veidojas proporcionālās vēlēšanu sistēmas dēļ.
Šobrīd Latvijai kā valstij un nācijai nav savu skaidri formulētu ilgtermiņa attīstības mērķu, kas būtu saprotami un zināmi sabiedrības vairākumam. Latvijai šodien nav tādu lielo un sabiedrību vienojošo mērķu, kādi savulaik bija – Latvijas neatkarība, integrācija Eiropā, NATO, sava, stabila nauda un tamlīdzīgi.
Šodien nav arī tādu, skaidri zināmu un visiem saprotamu lielo izaicinājumu, ar kuriem katrs varētu identificēties un kuru sasniegšanā katrs varētu piedalīties. Piemēram, savulaik par sabiedrību mobilizējošu izaicinājumu kļuva nepieciešamība novērst valsts maksātnespēju, kas arī tika panākts ar visas sabiedrības atbalstu un iesaistīšanos.
Dažos oficiālos dokumentos, piemēram, Latvijas Nacionālajā attīstības plānā ir mēģināts šādus mērķus formulēt, bet tie nekādā gadījumā nav uzskatāmi ne par lakoniskiem, ne skaidri saprotamiem, ne plašākā sabiedrībā zināmiem. Bieži vien šādi dokumenti tiek rakstīti un pastāv vien speciālistiem saprotamā valodā.
Līdz ar to, sabiedrība nevar iesaistīties un līdzdarboties Latvijas stratēģisko mērķu sasniegšanā, jo tādu vienkārši nav, vai arī tie nav zināmi. Arī valsts pārvalde vairāk strādā reaģējot uz notikumiem, nevis mērķtiecīgi virzoties uz kādu noteiktu rezultātu. Tas ne vienmēr izskatās pēc labi plānota darba un nav pietiekami efektīvi.
Valsts attīstības veicināšanai un sabiedrības saliedēšanai būtu lietderīgi vienkāršā un visiem saprotamā valodā formulēt vismaz dažus vissvarīgākos valsts attīstības stratēģiskos mērķus tuvākajai desmitgadei.
Šiem mērķiem jābūt labi pamatotiem, skaidri saprotamiem, izmērāmiem un sasniedzamiem, lai arī, iespējams, ne bez būtiskiem visas sabiedrības pūliņiem un atbalsta.
Līdzīgi, pirms 60 gadiem ASV prezidents Džons F. Kenedijs aicināja Amerikas sabiedrību atbalstīt NASA misiju cilvēka drošai nogādāšanai uz Mēness un atpakaļ un sprauda to kā tuvākās dekādes mērķi. Tas mobilizēja un iedvesmoja sabiedrību, būtiski paātrinot šī mērķa sasniegšanu. Toreiz spraustais mērķis nebija viegls. “Mēs izvēlamies doties uz Mēnesi šajā dekādē, un darīt citas lietas, ne tādēļ, ka tās ir vieglas, bet tādēļ, ka tās ir grūtas,” toreiz teica Kenedijs.
Lai lakoniskā un visiem saprotamā valodā formulētu galvenos Latvijas valsts attīstības stratēģiskos mērķus tuvākajai dekādei, būtu lietderīgi izveidot īpaši šim nolūkam radītu domnīcu, pieaicinot gudrākos un pieredzējušākos cilvēkus, kas vien valstī ir pieejami, neatkarīgi no viņu politiskās piederības vai pārliecības.
Domnīcas darba rezultātus varētu nodot plašai sabiedriskai apspriešanai un tālākai īstenošanai.
Svarīgākos mērķus būtu nepieciešams formulēt vienkāršā, visiem saprotamā valodā, lai plaša sabiedrība varētu tos apspriest, pieņemt, atbalstīt un vēlāk arī iesaistīties šo mērķu sasniegšanā.
Galveno stratēģisko mērķu formulējumam jāatbild uz jautājumu – ko mēs vēlamies sasniegt, nevis kā to sasniegt.
Pirms sākam runāt par tālāku konkrētu politiku, rīcību, programmām un tehnoloģijām, nepieciešama skaidrība par pašiem mērķiem, citiem vārdiem sakot, vispirms ir jānoformulē uzdevums.
Pēc tam, kā šos mērķus sasniegt, jautāsim speciālistiem, valsts pārvaldes iestādēm, valdībai un politiskajām partijām. Varbūt tas palīdzēs veidot arī viņu programmas un piedāvājumu.
Iespējamie stratēģiskie mērķi un uzdevumi varētu saistīties ar mūsu galveno aktuālo problēmu risināšanu.
Kā pirmo varētu minēt nepieciešamību nodrošināt Latvijas enerģētisko neatkarību. Ja Kenedijs varēja spraust par mērķi amerikāņiem nogādāt cilvēku uz Mēness, varbūt mēs varam nodrošināt lētu un mūsu patēriņam pietiekamu elektroenerģiju, prasmīgi izmantojot visus vietējos resursus, kā arī modernās kodolenerģētikas iespējas? Varbūt varam mērķēt uz cenu, kas gala lietotājam nepārsniegtu 30 euro par megavatstundu? Tas nebūs viegli, bet ne neiespējami.
Kā otro varētu minēt demogrāfisko situāciju, kas prasītos drīza stratēģiska risinājuma un tūlītējas uzmanības visaugstākajos valsts pārvaldes līmeņos.
Turpat blakus varētu runāt par labu veselības aprūpi kā par nacionālu nepieciešamību. Varbūt varam nodrošināt pilnvērtīgu, pieejamu un modernu veselības aprūpi visiem Latvijas iedzīvotājiem? Patreizējā ļoti satraucošā demogrāfiskā situācija liek mums īpaši sargāt katra Latvijas iedzīvotāja veselību un darbaspējas.
Tāpat, līdz šim neesam pilnvērtīgi nodrošinājuši savu resursu maksimālu izmantošanuceltniecībā un ražošanā. Piemēram, mēs varētu spraust par mērķi iemācīties būvēt modernas un ugunsdrošas daudzstāvu mājas no līmēta koka, kā Eiropā. Mēs varētu pacensties kļūt par ekspertiem šajā un citās jomās, kas saistās ar pašu resursu prasmīgu un augsti tehnoloģisku izmantošanu.
Mēs varētu mērķēt kļūt par inovatīvām tehnoloģijām īpaši draudzīgu valsti. Laba eksaktā un profesionāli tehniskā izglītība šeit lieti noderētu.
Šie ir tikai daži piemēri. Domnīcas uzdevums būtu atrast un noformulēt vissvarīgākos stratēģiskos uzdevumus tuvākajai dekādei.
Ja valsts attīstības stratēģiskie mērķi būtu noformulēti, sabiedrībā saprasti un atbalstīti, tam būtu vairākas priekšrocības mūsu ikdienas darbā un dzīvē.
Piemēram, plaša sabiedrība, katrs savas kompetences ietvaros varētu iesaistīties šo mērķu sasniegšanā. Tādam, saskaņotam darbam varētu būt labi rezultāti.
Virzību uz noteiktajiem mērķiem varētu prasīt no valsts pārvaldes darbiniekiem visos līmeņos. Tas palīdzētu visus pūliņus vērst noteiktā virzienā un nodrošināt labu, saskaņotu darbu.
Šo mērķu sasniegšanu varētu prasīt no valdības, ministriem un citām augstākajām amatpersonām. Arī viņu darba rezultātu varētu vērtēt atbilstoši paveiktajam Valsts attīstības stratēģisko mērķu sasniegšanā.
Valsts attīstības stratēģisko mērķu sasniegšanu varētu prasīt arī no politiskajām partijām, aicinot tās iekļaut konkrētus risinājumus savās politiskajās programmās. Daļu no priekšvēlēšanu debatēm varētu veltīt konkrētiem priekšlikumiem šo mērķu sasniegšanai, kā arī politisko partiju darba rezultātus varētu vērtēt atkarībā no to panākumiem sprausto mērķu sasniegšanā.
Valsts vadītāji, katrs savas kompetences ietvaros, varētu aicināt un motivēt jebkura līmeņa valsts pārvaldes iestādes aktīvi rīkoties formulēto attīstības mērķu sasniegšanai.
Aicinām nekavējoties un kopīgiem spēkiem ķerties pie Valsts attīstības stratēģisko mērķu noteikšanas.
