Latvijas nākotnes forums, balstoties uz 2024. gada nogalē veikto pētījumu par rīdzinieku viedokli par Rīgu, pilsētas akūtajām vajadzībām un priekšlikumiem pilsētas vadībai, uzsāk 6 publikāciju sēriju ar praktiskajiem piedāvājumiem Rīgas domei, domājams jau nākamajam sasaukumam, ar mērķi palīdzēt veicināt Rīgas pilsētas izaugsmi un atgriezt tai savu dabisko stāvokli, proti, Baltijas metropoles statusu.
Rīdzinieku aptaujas rezultātus var izlasīt mūsu mājaslapā sadaļā “Raksti”. Saiti uz iepriekšējo publikāciju pievienojam zemāk.
Visnotaļ svarīga joma pilsētas attīstībā ir ceļu infrastruktūra. Tā savieno gan cilvēkus, gan uzņēmumus un, ja ceļi, tilti, pārvadi u.c. ir sakārtoti un ir loģiski uzbūvēti, tad ceļu infrastruktūra var kļūt par spēcīgu magnētu cilvēku un kapitāla piesaistei pilsētā.
Esošās situācijas apraksts
Rīdziniekuprāt, pilsētā nav skaidras ceļu infrastruktūras attīstības plāna. Nav seguma atjaunošanas, jauno ceļi izbūves un pārbūves vīzijas. Mēdz būt, ka gada sākumā pieteiktie projekti būvniecības sezonas laikā netiek īstenoti vai pati dome nezina kuras ielas remontēs šogad.
Rīga līdz šim nav nodrošinājusi būtisku atbalstu investoriem, lai pielāgotu satiksmes infrastruktūru un veicinātu nozīmīgas investīcijas dzīvojamo un komerciālo ēku būvniecībā, kā arī industriālo un infrastruktūras objektu attīstībā. Pilsētas dome drīzāk uztver šādus ieguldījumus kā slogu, ko apliecina nepamatotā pašvaldības nodeva par infrastruktūras uzturēšanu un attīstību, neraugoties uz to, ka pati pilsēta nespēj nodrošināt atbilstošu investīciju objektu infrastruktūru. Šie faktori būtiski kavē privāto investīciju ienākšanu Rīgas teritorijā.
Pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūra tiek attīstīta neatkarīgi no kopējās transporta plānošanas, savukārt dzelzceļa infrastruktūra tiek skatīta atrauti no pilsētas vajadzībām. Tramvaju līniju attīstība ir faktiski apstājusies – vairāk nekā desmit gadus nav izstrādāts neviens plāns jaunu līniju izveidei vai esošo maršrutu būtiskai pagarināšanai. Turklāt “Rīgas satiksme” joprojām saskaras ar korupcijas un sliktas pārvaldības sekām, kas radušās iepriekšējās varas laikā, kas ievērojami ierobežo uzņēmuma spējas iesaistīties pilsētas transporta sistēmas attīstībā. Te ir pat lieki piebilst, ka pēdējos 5 gados Rīgas Satiksmes transporta kursēšanas biežums būtiski samazinājies – atsevišķos maršrutos par trešdaļu vai pat pusi. Sākotnēji tas tika skaidrots ar COVID-19 ietekmi uz transporta vadītāju veselību, taču, pandēmijai beidzoties, reisi netika atjaunoti. Vēl neparastāk izskatās RS atalgojums salīdzinot ar, piemēram, Valmieras sabiedriskā transporta uzņēmumu. Valmierā sludinājumā norādītā autobusa vadītāja mēnešalga ir 1800 eiro, bet 30 reizes lielākajā Rīgā atalgojums par 160 darba stundām ir kanpi 1300 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Rekomendācijas
Rīgas domei tuvāko mēnešu laikā tiek ieteikts izstrādāt visaptverošu infrastruktūras atjaunošanas stratēģiju, klasificējot objektus pēc to nozīmes satiksmē, tehniskā stāvokļa un rekonstrukcijas sagatavošanas gatavības. Šī stratēģija kalpos par pamatu pilsētas transporta budžeta plānošanai, sākot ar 2026. gadu.
Galvenā uzmanība tiks pievērsta nozīmīgu ielu, tiltu un pārvadu kapitālai atjaunošanai, iekļaujot arī komunālās infrastruktūras, piemēram, lietusūdens kanalizācijas, sakārtošanu. Pretstatā līdzšinējai praksei, kurā dominē tikai asfalta seguma nomaiņa, pašvaldība izstrādās ilgtermiņa programmu ar skaidru rekonstrukcijas un attīstības plānojumu, nodrošinot stabilitāti iedzīvotājiem, uzņēmējiem un būvniekiem. Kaut arī īstermiņa remontdarbi turpināsies, prioritāte būs ilglaicīgai un sistemātiskai attīstībai.
1. Mērķus nospraušana
- Izveidot lokveida maģistrāli, lai novirzītu kravas transportu no pilsētas “paplašinātā” centra.
- Paplašināt tramvaju tīklu, savienojot galvenās pilsētas apkaimes un Pierīgas centrus.
- Attīstīt transporta mezglus, lai mazinātu satiksmes sastrēgumus pie iebraukšanas un izbraukšanas no pilsētas.
- Veicināt drošāku un līdzsvarotu satiksmi, attīstot gājēju un veloinfrastruktūru, kā arī sabiedriskā transporta joslas, vienlaikus nodrošinot privātajam transportam ērtu piekļuvi pilsētas centram un uzlabojot autostāvvietu pieejamību.
- Transformēt Daugavas krastmalu, ieviešot tramvaju satiksmi un veidojot to par komerciāli un atpūtai piemērotu vidi.
- Nodrošināt pilsētas uzņēmējdarbības centriem kvalitatīvu transporta piekļuvi, stimulējot ekonomisko aktivitāti Rīgā.
2. Efektīva projektu vadība
Transporta infrastruktūras projekti tiks īstenoti saskaņā ar apstiprinātu attīstības stratēģiju, nodrošinot precīzu izpildes uzraudzību. Pašvaldība nekavējoties reformēs iepirkumu sistēmu, padarot to efektīvāku un caurspīdīgāku, lai novērstu aizkavēšanos un neparedzētas izmaksas.
Projektu izstrādes un tehniskās saskaņošanas kārtība tiks pārveidota – pašvaldības iestādes būs ciešāk iesaistītas jau plānošanas posmā un kopīgi atbildīgas par savlaicīgu projektu realizāciju. Turklāt būvdarbu kvalitātes kontrole tiks stiprināta, ieviešot privātu apdrošināšanas sistēmu, kas nodrošinās izpildītāju atbildību par paveikto darbu.
3. Ilgtspējīgs finansējums infrastruktūras attīstībai
Līdz 2029. gadam pašvaldība būtiski palielinās pieejamos līdzekļus transporta infrastruktūras uzturēšanai un attīstībai, nodrošinot ilgtermiņa finansējuma plānu vismaz nākamajiem desmit gadiem.
Tāpat Rīga mērķtiecīgi piesaistīs Eiropas fondu līdzekļus, nodrošinot augstas gatavības projektus un maksimāli izmantojot pieejamos resursus. Līdz 2027. gadam pašvaldība sagatavos un uzsāks publiskās un privātās partnerības (PPP) projektus infrastruktūras attīstībai, plānojot investīcijas vismaz 500 miljonu eiro apmērā.
4. Atbalsts privātajiem ieguldījumiem
Pašvaldība aktīvi veicinās privāto investīciju piesaisti, īpašu uzmanību pievēršot transporta pievadceļu izbūvei industriālajām un loģistikas zonām. Prioritāte tiks piešķirta infrastruktūras objektiem, kas ir kritiski svarīgi uzņēmējdarbības attīstībai, tādējādi radot labvēlīgus apstākļus Rīgas ekonomikas izaugsmei.
Pētījums ir veikts sadarbībā ar uzņēmumu “Barons Kvartāls” 2024. gada nogalē.
