Biedrība “Latvijas nākotnes forums” turpina iepazīstināt sabiedrību ar rīdzinieku viedokli par savu pilsētu. Pētījums apkopo galvaspilsētas iedzīvotāju pārdomas par pilsētas problēmām un priekšrocībām, esošā domes sasaukuma novērtējumu un piedāvājumus Rīgas politiķiem.
Jau rakstījām, kādas problēmas rīdziniekiem šķiet visaktuālākās. Iepriekšējos rakstus var izlasīt šeit un šeit.
Šajā reizē iepazīstināsim jūs ar rīdzinieku viedokli par transporta iespējām pilsētā, kas ir ārkārtīgi svarīga joma jebkurā lielpilsētā. Tika apkopotas pārdomas gan par sabiedriskā transporta ērtumu, gan arī par privāto transportu.
6,7 no 10 – tādu atzīmi rīdzinieki liek transporta ērtībai pilsētā. Vai tas ir labi vai ne tik ļoti, lemjiet paši.
Aktuālās vajadzības:
- Sastrēgumi pilsētā kopumā, kavēta satiksmes plūsma
- Kājāmgājēju drošība šobrīd nav Rīgas Domes prioritāte
- Trūkst sabiedriskā transporta piedāvājuma brīvdienās, nakts stundās, paredzot saskaņotus maršrutus starp mikrorajoniem («melnie caurumi» – vietas, kur trūkst iespēju mobilitātei), pasažieru kontingents rada negatīvas emocijas (bomži)
- Kritika par jauno pieturvietu atbilstību, ērtumu un drošību satiksmes dalībniekiem
- Nav ērtu risinājumu «Park & Ride» autostāvvietu iespējām
- Trūkst efektīvu risinājumu veloceliņiem (šobrīd nav droši velobraucējiem), elektroskūteriem, rūpējoties par gājēju drošību
- Kopumā zema satiksmes kultūra – agresīva braukšana, neiecietība
- Netiek risināti satiksmes krustojumi, mezgli, kas ilgstoši jau rada problēmas (Imantas/ Zolitūdes dzelzceļa pārbrauktuve)
- Kursēšanas plāns – nekursē naktī, vāja kustība starp centru un mikrorajoniem, «melnie caurumi» (kursē reizi stundā)
- Pietrūkst mikroautobusu satiksmes
- Trūkst modernu risinājumu – ērtas biļešu iegādes, transports, kas netraucētu satiksmes plūsmai
- Plašāka izvēle – ūdens transports, pārdomātāki veloceliņi
Tāpat rīdzinieki ilgojas pēc prāmju satiksmes ar Stokholmu, jo prāmji jau paguvuši kļūt par Rīgas panorāmas sastāvdaļu.
Viskritiskāk par transporta iespējām Rīgā ir noskaņoti jaunieši vecumā no 20 līdz 30 gadiem un krievi darbspējas vecumā no 41 līdz 50 gadiem.
Pētījums ir veikts sadarbībā ar uzņēmumu “Barons Kvartāls” 2024. gada nogalē.
