Svētīgi ir tie garā vājie, jeb, vai kovids atgriezīsies?

Īsā atbilde ir – jā.

Bez tam, tas jau nekur nav pazudis.

Jā, pasaule ir iemācījusies mazliet labāk ar to sadzīvot.

Jā ir radītas vakcīnas, tiek strādāts pie zālēm, ir papildināti mākslīgās elpināšanas aparātu krājumi slimnīcās.

Vakcinācija un stingrie ierobežošanas pasākumi ir devuši kaut kādus rezultātus. Šķiet, vasaras saule arī palīdz.

Bet, mēs vēl ne tuvu neesam drošībā, un tas, ko vērojam patreiz var izrādīties tikai klusums pirms vētras.

Pirmkārt, šis vīruss ir ļoti viltīgs un bīstams.

Jā, daži, to pārslimo viegli, pat nemanāmi.

Toties citi mirst, vai arī iekuļās hroniskā slimībā ar ilgām un ļoti nepatīkamām sekām (t.s. ilgais kovids).

Otrkārt, vīruss mainās (mutācijas). Un nekad nav zināms, vai nākamā mutācija nebūs vēl nepatīkamāka par jau esošajām.

Dēļ iebūvētā kļūdu korekcijas koda, šis vīruss mainās lēnāk, nekā citi, piemēram gripas vīruss.

Toties, kad kāds jauns variants ir izveidojies, tas, visticamāk, arī saglabāsies krietni ilgāk nekā vairāk mainīgie vīrusi.

Un, kā redzam, jauni celmi tiešām veidojas.

Patlaban pasaule ir satraukusies par “delta variantu”, kurš ir ļoti lipīgs un pastiprināti skar tieši jaunos un aktīvos cilvēkus.

Bet tas noteikti nebūs pēdējais, un, ļoti ticams, arī ne sliktākais.

Pasaule, saņemot visus spēkus, cīnās pret pandēmiju.

Tikai pateicoties nebijušiem veicināšanas pasākumiem (un naudas drukāšanai) pasaules ekonomika vēl daudzmaz turās.

Mūsu iespējas “no zila gaisa” izvilkt pasauli no krīzes nav neierobežotas. Un tās nav bezmaksas. Inflācija jau tagad ir pacēlusi galvu.

Nākamo karantīnas vilni mēs varam tik viegli nepārdzīvot.

Šajos apstākļos elementārie piesardzības pasākumi un arī vakcinācija ir bezmaz katra cilvēka patriotisks pienākums.

Lai katrs būtu pasargāts, katram ir jāsargājas. Un jāvakcinējas.

Atteikties no piesardzības pasākumiem un vakcīnas nav tikai mūsu personiska izvēle un risks. Tas pakļauj riskam visu sabiedrību.

Daži gudri cilvēki cenšas mums to pateikt.

“Dzīvot sabiedrībā nozīmē, cita starpā, nest citam cita nastas. Ja dzīvo kopā ar cilvēkiem, tev jāpadomā par viņiem pat tad, ja nedomā par sevi,” tā Juris Rubenis.

“Cilvēkiem ir zudusi spēja salīdzināt riskus, ko nes šī briesmīgā slimība.”, tā Imants Lancmanis, “Tas ir tāpat kā Otrā pasaules kara laikā kāds teiktu – Ziniet, es neiešu bumbu patvertnē, jo es tur dabūšu iesnas un tur ir auksts, un man ir klaustrofobija.”

Jā, arī par “antivakseriem” šis tas ir savulaik pateikts.

Tā, piemēram, Mateja evaņģēlijs 5.3: “Svētīgi ir tie garā nabagie, jo viņiem pieder debesu valstība.”

Vizma Belševica to pašu pateikusi dzejā:

“Svētīgi ir tie garā vājie,

Kā vakar pļavas miglotiem prātiem,

Jo viņiem pieder debesu valstība

Savu vājumu neapzināties.”

Apstākļos, kad būtu jādara viss, lai pretotos pandēmijai, un jāpierunā arī svārstīgie, neinformētie un vienkārši apjukušie uz iespējami drīzu potēšanos,  pat dažu visumā prātīgu jautājumu cilāšana par vakcīnām un vakcināciju ir uzskatāma par tikai apjukuma vairojošu.

Diemžēl daži nožēlojami klauni pašmāju politikā atļaujas pat krietna un inteliģenta cilvēka necienīgu rotaļāšanos ar Dāvida zvaigzni.

Un tie būtu mūsu sabiedrības priekšstāvji?!

Cita starpā, par Dāvida zemi.

Izraēla vienmēr ir bijusi mūsdienu zinātnes un tehnikas revolūcijas avangardā.

Daudzas derīgas lietas ir tikušas izgudrotas tieši šajā zemē un pēc tam ražotas citur. Laikam gudra tauta.

Kā viņiem tas izdevies, var lasīt Saula Singera lieliskajā grāmatā “Startup Nation”.

Un ar Kovidu Izraēla tika lieliski galā:

Kā viņiem tas izdevās? Ar ātru un efektīvu vakcināciju un pārdomātiem drošības pasākumiem.

Bet arī Izraēlā, diemžēl, vīruss sāk atkal pacelt galvu.

Zemākajā punktā, aptuveni pirms mēneša, visā Izraēlā bija vien 186 Kovid slimnieki (maksimums iepriekš bija virs 80 000).

Šobrīd slimnieku skaits atkal uzaudzis virs tūkstoša.

Delta (Indijas) variants strauji palielina saslimstību arī Austrālijā un Lielbritānijā.

Aktīvo slimnieku līkne pasaulē sāk atkal griezties uz augšu:

Izskatās, ka rudens mums atkal varētu būt smags.

Mūsu ģimenē seniori tika vakcinēti, tikko vien parādījās tāda iespēja.

Paši vakcinējāmies tikko parādījās tāda iespēja.

Trīspadsmit gadus veco dēlu vakcinējām tikko vien parādījās tāda iespēja.

Nevienam nebija nekādu negatīvu reakciju uz poti.

Un ziniet, tā ir ļoti patīkama sajūta – apzināties, ka esi pasargāts un ka Tavs bērns ir pasargāts, ka viņam vairs nedraud ne nāve, ne invaliditāte no deltas, vai kāda cita nejauši saķerta kovida klona.

Palīdzēsim sev un arī sabiedrībai, izturēsimies atbildīgi pret šo viltīgo slimību, savu un citu veselību.

 

Einars Repše

Biedrības “Latvijas nākotnes forums” vadītājs


Jaunākie raksti